Thursday, September 10, 2009

Lia-Na'in sira iha Uma-Fukun tenke Mental Karau-timur (Komentáriu)

Doko Bosok De'it...Monu Tiha Ona
-
Atu sai Lia-na’in / Ibun-na’in ne’ebé tur iha Uma-fukun hodi deskute no deside povu no Nasaun nia moris tenke ruin-tós / kulit-mahar / mentál karau-timur, labele mental-krupuk hanesan Lia-na’in sira daudaun ne’e. Halo nusá maka PR doko bosok de’it rejigna-an sira ta’uk kedas? PR hamnasa to'o kabun moras…”tanba sira konvoka kedas Plenária Ekstra-Ordinária ida hodi afavór fali PR nia viajen ba estranjeiru..."doko bosok de’it ta’uk tiha ona”. Haree rasik ba, saída makne, Emboot Nasaun rasik maka la respeita na'i-ulun Uma-Fukun sira, la hakru'uk ba Lei... oinsá povu ki'ik sira???

Tuesday, September 8, 2009

Kuruk-Lidun Noventa Nove (Espresaun Poétika XLVII)

Foto:Lu-Amut Kairui-Manatuto, 11 Setembru 1999
-
Kuruk-Lidun ba We-Gaba

Sa’e Foho Kuruk-Lidun ho matebeen
Fen-oan la’o ketak, la’en la’o ketak
Tama to’o We-Gaba toba fen-laek
Hateke tun-sa’e, toba fen-laek
~o0o~
.
Dadolin ne’e hodi hanoin hikas biban ne’ebé Milísia Mahadomi (Manatuto Hadomi Otonomi) sira duni ami iha loron 6 Setembru 1999 lokraik, membru milísia ida naran Henrique Leki konsege karrega Get-3 (Jetrês) hatudu mai ami, ha’u halai ho kolega na’in-rua, ida ha’u nia primu naran Manaduk ida fali kolega naran Ma’ibik. Ami na’in-tolu halai hosi Aiatalaran tama Aiteas ba natar laran tama foho hun Kuruk-Lidun. Iha ne’ebá ami feto-mane, hosi labarik to’o ema boot toba hamutuk iha Laleo ida (uma hodi hein hare). To’o kalan maizumenus tuku 8 kalan milísia Mahadomi sira hahú sunu uma iha Manatuto laran. Ami haree hetan mós Tim Saka sira akompaña populasaun lubun ida ho karreta-motór maka kuaze sura labele hosi Dili ba hikas Baucau.
-
Dadérsan ami hahú halai sa’e foho, momentu ne’ebá ha’u lahatene loos atu halai sa’e ba ne’ebé makné? ha’u la’o tuir de’it kolega sira to’o ba mota ida naran We-Gaba maka ami halo akamapamentu ami nian iha ne’ebá.
-
Iha ha’u nia belun di’ak ida naran Armada konsege hasai matabeen, ha’u haree nia matabeen hanesan loloos batar hibrida musan hat maka turutun sigidu ba nia hirus-matan. Nia la ko’alia barak, nia dehan de’it ”ha’u hanoin ha’u nia kaben ho ha’u nia oan sira tanba sira halai ketak tiha, lahatene loos sira oras ne’e iha ne’ebé?!”. Maluk ne’e tanba nia nu’udar responsavel klandestina be, nia sa... guarda-kosta sira maka akompaña nia, maibé bainhira Milísia nia kilat tarutu... guarda-kosta sira halai ketak ba’inó responsavel halai ketak, oh oh ohhhhhhhhh.... no ba'inó nia kaben ho oan lahatene guarda-kosta ida-ne’ebé maka hein oooh lahatene loos. Tan ne’e maka ha’u halo fali dadolin oan iha leten hodi hanoin hikas biban ne’ebá.
-
Iha loron 11 Setembru ha’u ho tiu Masála ho tan tiu Simião Latiboe koko ba buka ai-han iha Kairui, populasaun balu sei iha ne’ebá maibé ai-han atu sosa hanesan fos, sigaru, kafé-rahun ka masimidar sira laiha, ha’u konsege tama ba maluk responsavel klandestina ida nia uman ba han netik etu bikan ida ho susu-been kopu boot ida. Maluk ne’e oras ne’e nu’udar ajente PNTL iha Laleia, ha’u haluha tiha nia naran. Ami filafali liu nafatin mota laran hetan fali ha’u nia kolega na’in tolu iha Lu-Amut (kakeu-abut), iha kuaze tuku 4 lokraik, ami hodi hasai foto hamutuk maka iha leten. Ami fahe malu tiha, ami sa’e nafatin ba leten hetan fali maluk ida naran João Timótio ho ninia família sira, rai mós nakukun dadauk ona nia haruka ami toba de’it ona. Nia te’in etu sanan boot ida ho modo na’an rusa matak kahur ho supermie oitoan, ami lufu-lafu to’o mós hotu tiha ami toba iha ne’e ona. Dadersan nakukun hela ami la’o fali ona, to’o iha mota-ulun ha’u hetan fali ha’u nia subriñu Maunó (Pedro Guntur alias Maukorta) ho joven Becora na’in tolu, ami rua hakfodak tanba bele hetan fali malu iha rai fuik ida ne’ebá. Ami ko’alia lalais de’it fahe kedas malu, sira kontinua viajen ba Waimori hamutuk FALINTIL sira, ami fila hikas ba akampamentu We-Gaba nian.
Ami akampa iha mota ninin We-Gaba (Bee-kaskadu) hosi loron 7 to’o 13 Setembru ’99 ami muda sa’e fali ba segundu Akampamentu iha mota ninin Mata-Ahuk (Matan-malahuk ). Iha Mata-Ahuk ami simu orden hosi komandu FALINTIL dehan di’ak liu tun hotu ba rai tetuk, atu bele fasil hetan asesu ba ai-han ne’ebé aviaun hatún hosi leten mai, ho nune’e iha loron 16 Setembru ami muda sa’e foho as ida nia tutun, tun fali hosi foho nia sorin ba loro-sa’e tama ba mota Lu-Amut, tun nafatin mota ba natar-laran Tabaku-Rón (tabaku-tahan ) Kairui nian besik nafatin mota ninin. Iha natar-laran Tabaku-Rón ami harii fali ami-nia terseiru akampamentu. To’o loron 1 Outubru, udan hahú monu-rai, ami muda tama fali ba Kairui laran ba hela hamutuk maluk profesor ida naran Tomé, oras ne’e nia nu’udar ofisiál PNTL iha dist. Manatuto to’o loron 7 Outubru maka ami tun fali mai Manatuto, mai haree fali Manatuto nia oin foun, ne’ebé nakonu ho motuk nakonu ho latun, nakolnu ho lalar-asu, nakonu ho matabeen. Ha’u konsege toba iha Manatuto, Hiban-Rasa (Hiban-as) kalan ida de’it. Iha dadersan 8 Outubru, ha’u halót ha’u nia sasán ba hein karreta hosi loro-sa’e hodi mai fali Dili. Bainhira ha’u to’o uma, ha’u hakfodak tanba uma laran mamuk, milísia kedua sira lelán hotu. Ha’u hetan de’it liafuan ida subriñu Maunó maka hakerek dehan: ”Biar hangus asal merdeka” (”Husik motuk karik ba, naran katak ita ukun rasik-an”)

Friday, September 4, 2009

Komemorasaun Rezultadu Votasaun Referendu nian ba dala sanulu (komentáriu)


Foto leten,
Ian Martin ho kolega uluk nian sira,
enkuantu ida kraik
Quatro Amigos hamutuk ho Teki nurak sira
-
Rezultadu Votasaun Referendu nian, ohin halo tinan sanulu ona, hanoin hikas fali Biban ne’ebé Timoroan tomak rona rezultadu, sira-ne’ebé manán halai sa’e foho, sira-ne’ebé lakon halai ba Atambua. Sira ne’ebé halai sa’e foho, halai ho ta’uk, haksolok nafatin maske iha maluk balu mak mate, maske uma-fatin milísia sira sunu motuk…biar motuk naran katak ukun rasik-a…sira-ne’ebé halai ba Atambua, halai ho ta’uk, ho moe no ho laran susar mós. Ahi-suar no ahi-latun fahe ita grupu rua, grupu Otnomia no grupu Independénsia, bainhira udanbeen fase moos tiha motuk no latun, programa foun tama kedas ba rekonsiliasaun ho nahe biti-boot.