Wednesday, April 28, 2010

Ha'u Ema Loli-na'in (Espresaun Poétika LVI)

Ha’u ema ki'ik rai ne'e nian
La lakon direitu hodi espresa
Ha’u ema baibain ema rai ne'e
Nu'udar loli-na'in ema Poeta  

Loli musan semo ba hodi hamaus
Loli musan suli ba hodi hamidar
Hamaus ó neon hodi tau domin
Hamidar ó domin hodi haknaar.
~o0o~

Thursday, April 22, 2010

Ha'u-nia Belun iha Governu {Espresaun Poétika LV}

Serbisu didi’ak foti ita rain
Bok-an badinas la'o ba oin.
Karreta estadu fasilita Belun
Tau númeru ho G fó-tulun Belun.
Keta baruk resik keta sura kolen
Hatudu domin haburas dixiplina.
Rai Timor doben - Rai doben Joven
Tau matan didi’ak hodi bali nia
Keta tenik nafatin hodi sobu nia.
Hametin unidade haburas domin
Tuba forsa hamutuk tane ba leten.
Keta tur bilán hodi tane hasan
Mai hotu haka’as dudu ba oin.
~o0o~

Wednesday, April 21, 2010

Udan {Espresaun Poetika LIV}

Kalohan mahar mai taka rai metin
Udan turu xuviska lemo rai laran
Rai dodok monu tun iha fatin balun
Estrada satan netik komunikasaun.
-
Bee kanu nakotu balun entupidu
Bee sa'e harahun sobu komunidade
Ponte tohar naba-naban iha rai ne'e
Ema sai ladi’ak laran sai susar
-
Susar hetan asesu ba bee-moos
Susar halo viajen sai bá foho
Moris ema nian la hakmatek
Dezastre mundu nian afeta povu
Hatudu mai ita susar oioin
~::~

Tuesday, April 20, 2010

KAK {Komisaun Anti Korrupsaun} Espresaun Poétika LIII

"Na’i KAK sira"

KAK,
Ó moris mai hodi kak lerek sá
Ó mosu mai hodi ke’e lerek sá

Ó moris mai nu’udar kortina
Hodi sai abrigu subar nia oin
Hodi tiru la kona si’ik la hetan

Ó mosu mai nu’udar ai-moruk
Hodi kura nia kanek sai ba fitar
Hodi subar nia fo’er sai ba moos
۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩۩

Na’i Korruptór {Espresaun Poetika LII}

Tolera beibeik buras nafatin
Hasé beibeik halo nafatin
-
Hetok ema protesta buras liután
Hetok ema kritíka moris liután
-
Protesta daudaun lamas daudaun
Kritika daudaun na’ok daudaun
-
Lamas daudaun hamahar ó-nia bolsu
Na’ok daudaun haték ó-nia kabun
-
Bolsu nakonu hodi lamas beibeik
Kabun sai tek hodi na’ok nafatin
~::~

Prezidente da Repúblika - Hametin Pás no Unidade Nasionál (Komentáriu)

Diálogu Aberta Prezidente da Repúblika ho Tema “Hametin Pás no Unidade Nasionál” iha Distritu Manatuto ne’ebé foin lalais ne'e hala'o iha Sub-Distritu Laclubar

Populasaun Distritu Manatuto inklui Sub-Distritu 6 hanesan Sub-Distritu Manatuto Vila, Laleia, Lacló, Laclubar, Soibada no Natarbora konsentra hamutuk iha Sub-Distritu Laclubar iha loron Sesta 16 Abríl 2010, hodi hato’o sira-nia preokupasaun ba Prezidente da Repúblika ho ninia kometiva sira. Ekipa Prezidente da Repúblika kompostu husi Prezidente da Repúblika, Vise Ministra Saúde, Sekretáriu Estadu Obras Públika, Sekretáriu Estadu Eletrisidade - Água i Saneamentu, Diretór STAE no Vise Sekretáriu Estadu Agrikultura nian. Reprezentante husi Sub-Distritu 6 hato’o sira-nia Preokupasaun barak kona-ba: Estrada nu’udar Média Komunikasaun Prinsipál nian ba Transporte Terrestres, Merkadu, Rede Satélita Timor Telekom, Agrukultura, kestaun Karreta Ambulánsia ho kuda hodi fasilita médiku sira ba área rurál, Salaun Sorumutu Sub-Distritu nian, kestaun idozu no Antigus Kombatentes, nst.

Prezidente Repúblika husu ba Membru Governu sira atu tau atensaun no halo vizita regulár ba Distritu no Sub-Distritu sira, tanba tuir realidade membru governu sira barak maka hakarak liu ba vizita Distritu Surabaya, Distritu Denpasar no Distritu Singapura, no sira barak gosta ba "Kumu Isin" iha Distritu Surabaya, ha’u la hatene ba "Kumu loos isin ka kumu buat seluk, heheheh" Prezidente da Repúblika hatutan tan nune’e hodi hamnasa. Prezidente da Repúblika hatutan tan katak (OTF-2010) Orsamentu Tinan Fiskál 2010 ne’e boot tebe-tebes maibé la hatene loos osan sira-ne’e ba para hotu iha ne’ebé, tan ne’e Emboot Estadu ne’e deklara tan katak nia sei Veto OTF-2011 bainhira nia haree la tuir nia hakarak. Emboot kompara mós governo Indonézia ne'ebé halo estrada iha tinan 20 ona sei bele dura nafatin to'o agora, maibé estrada ne'ebé governu TL halo foin tinan 1 de'it naksubu ut fali ona.

Ho nune’e ita bele analiza katak Prezidente da Repúblika mós rekoñese katak Governu AMP maka Governu ne’ebé Tolera no Haburas liu Korrupsaun. Projetu konstursaun barak maibé laiha kualidade. Governu AMP laiha MOE, laiha Domin ba Povu no Rai doben ida-ne'e.